Latvietis CrossFit dzimtenē - Aleksandrs Ņehajenko

Aleksandrs Ņehajenko šobrīd dzīvo Amerikas Savienoto Valstu galējos dienvidrietumos, Kalifornijas štata pilsētā Sandjego. 2007. gadā viņš aizlidoja uz CrossFit dzimteni, bet pirms tam gan piedzima, gan uzauga skaistajā un sakoptajā Ventspilī. Aleksandrs ir pabeidzis U.S. Navy dienestu, mācās Sandjego pilsētas koledžā Kinesiology jeb sporta zinātni un strādā vietējā sporta zālē CrossFit 619 par CrossFit treneri. Pateicību par iespēju uzzināt un sniegt Latvijas CrossFit atlētiem Aleksandra zināšanas varu teikt viņa brālim Arturam Ņehajenko. Atļaušos apgalvot, ka Latvijā CrossFit entuziastu  skaits ar katru mēnesi palielinās, tāpēc, manuprāt, šī intervija noderēs ne tikai pilnīgam iesācējam, kurš cenšas atrast kaut kādu informācijas par šo sporta veidu latviešu valodā, bet arī jau pieredzējušam atlētam.


LatvianCrossFit: Kā CrossFit ienāca tavā dzīvē? 

Aleksandrs: CrossFit manā dzīvē parādījās gandrīz pirms diviem gadiem. Atceros pirmo reizi, kad redzēju CrossFit Games atkārtojumu televīzijā un uzreiz zināju, ka tā ir nodarbe, kas man tiešām varētu interesēt. Vālāk uzzināju, ka ir arī oficiālas sporta zāles jeb affliliates, un pēc sešiem mēnešiem, 2012. gada vasarā arī sāku sportot vienā no tuvumā esošajām CrossFit zālēm.

LatvianCrossFit: Tu dzīvo Amerikā, vietā, kur piedzima CrossFit - Kalifornijā. No savas pieredzes, kā tu vienkāršiem vārdiem izskaidrotu, kas ir CrossFit un kāpēc ar to ir vērts nodarboties? 

Aleksandrs: CrossFit, vienkārši runājot, manuprāt, ir vispārēja fiziskā sagatavotība ar ko var nodarboties katrs jebkurā vecumā. Specifiski CrossFit vēl ir tas, ka treniņi katru reizi būs savādāki, nav vienveidības.

Kāpēc ar to ir vērts nodarboties? Jo esmu redzējis daudzus cilvēkus, kas jau pēc dažām nedēļām jūtas daudz labāk, un daudz vairāk var izdarīt. Pat sportisti, kas domā, ka ir fiziski labā formā, uzsākot CrossFit, viņi saprot, ka nav tik spējīgi kā sakumā domāja.

LatvianCrossFit: Kur ieguvi savu CrossFit Level 1 trenera sertifikātu?

Aleksandrs: CrossFit Level 1 sertifikātu ieguvu CrossFit Delmar pie diviem CrossFit sabiedrībā labi pazīstamiem atlētiem pasniedzēju sastāvā - Miranda Oldroyd un Pat Sherwood. Šajā sakarā vēl varu pieminēt, ka pats Dave Castro uz īsu laiciņu bija ieskrējis tajā sporta zālē. Savukārt CrossFit Gymnastics sertifikātu ieguvu CrossFit Barracs. Abas sporta zāles atrodas Sandjego rajonā.

LatvianCrossFit: Ņemot vērā, ka esi CrossFit Level 1 treneris. Kā tu apmāci cilvēkus? Pieņemsim, pie tevis atnāk 22 gadus vecs cilvēks, kurš nekad nav nodarbojies ar sportu. Kā sāksi ar viņu strādāt? 

Aleksandrs: Es apmācu visādu sagatavotības līmeņu cilvēkus. Strādāju ar tādiem, kas ir nodarbojušies ar CrossFit jau agrāk un pat ar tādiem, kas par CrossFit dzirdēja tikai nesen. Katram cilvēkam, kas no malas pat izskatās fiziski labā formā, mēs vienmēr liekam sākt ar intro session, kur izņemam pamata vingrinājumus, un iemācam pareizu tehniku, lai cilvēks negūtu traumas. Kad forma ir laba, tad tikai sākam likt klāt intensitāti, ātrumu un svaru. 

LatvianCrossFit: Vari pastāstīt par sporta zāli, kurā tu strādā? Kādi cilvēki tur nāk, kas tur ir savādāks nekā citās CrossFit sporta zālēs? 

Aleksandrs: Strādāju Sandjego zālē CrossFit 619. Sporta zāli atvēra 2008. gadā.  Tā tolaik bija viena no pirmajām šajā pilsētā. Tagad jau Sandjego rajonā ir vairāk nekā 70 CrossFit zāles. Mūsu sporta zāle ir ļoti liela, plaša un gaiša. Sporta zāles, kurās esmu bijis (ap 10 šajā rajonā) ir līdzīgas, taču katrai ir savs knifiņš, kas padara to atšķirīgu. Protams, inventārs būs līdzīgs katrā zālē, lai arī kur tā atrastos.

Cilvēki pie mums nāk visvisādi. Ir daudz jauniešu, kas vienkārši vēlas uzturēt veselīgu dzīvesveidu un tādējādi arī savu ķermeni, kā arī ir cilvēki, kas tiešām CrossFit uztver kā sporta veidu. Ir arī cilvēki, kas grib zaudēt svaru, nāk cienījama vecuma vīrieši un sievietes, piemēram, ir vīrietis, kam ir ap 50 gadiem, un sieviete, kurai tikko palika 60. Kā jau minēju pirms tam, cilvēku dažādība ir diezgan plaša.

LatvianCrossFit: Kā ir ar sievietēm CrossFit? Viņas ir aktīvākas, agresīvākas par vīriešiem? 

Aleksandrs: Ir mums gan jaunas, gan vecākas sievietes, kas nodarbojas ar CrossFit. Jāsaka būtu atklāti, ka sievietes tomēr ir daudz aktīvākas un agresīvākas nekā vīrieši. CrossFit nav viegls sporta veids, tāpēc nodarbojoties ar to, visiem ir jābūt izsalkušiem.

LatvianCrossFit: Būs Latvijai pirmais CrossFit atlēts CrossFit Games? 

Aleksandrs: Jā, protams, kāpēc gan ne. Ar pozitīvu attieksmi jebko var sasniegt. Bet, lai tiktu uz CrossFit Games ir tiešām jāiegulda milzīgs darbs un laiks, un sākumā jātiek uz Regionals, pirms var tik uz Games, ko šobrīd arī ir ļoti grūti izdarīt, lai arī kurā reģionā atlēts atrastos.

LatvianCrossFit: Cik bieži trenējies un kā trenējies? Katru reizi cits treniņš, kuru izdomā uz vietas, vai esi izstrādājis īpašu sistēmu? 

Aleksandrs: Šobrīd nesanāk tik bieži trenēties, cik man gribētos, jo mācības pagaidām ir pirmajā vietā. Taču trenēties joprojām trenējos, piecas dienas nedēļā. Pēdējā laikā koncentrējos vairāk uz spēka vingrinājumiem, jo tie man savulaik bija vājums. Bet tagad atkal sāku taisīt WOD, lai pirms Open atgūtu izturību. Nekāda īpaša sistēma man nav, kas attiecīgajā dienā sporta zālei ir paredzēts, to arī parasti pats daru, taču mēģinu vairāk darīt to, kas pašam nepatīk vai arī sliktāk sanāk. Vai arī, ja brālis ir kādu interesantu WOD darījis, tad to arī es pamēģinu. Cik sanāk, piedalos arī vietējās CrossFit sacensībās, lai redzētu un saprastu uz ko man vēl jāstrādā, un kādas man ir vājības.

LatvianCrossFit: Tu dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir slavena ar saviem ātrajiem ēdieniem. Kāds ir tavs uzturs? Ko tu ēd? 

Aleksandrs: Jā, Amerikā ir fast food restorāni uz katra stūra, un šad tad arī man sanāk ieskriet un uz ātro kaut ko uzkost, kaut gan pārsvarā man fast food un saldie ēdieni nepatīk, un mēģinu tos neēst. Taču īpaša diēta man nav. Kas patīk to ēdu, un laimīgā kārtā man patīk veselīgi ēdieni. Protams, amerikāņiem tas ir brīnums, ka es tā varu neēst saldumus un treknus ēdienus, bet man tas ir nomāls dzīvesveids. Mēģinu arī mājās pats sev taisīt ēst. Bet kā jau minēju pirms tam, citreiz sanāk ieskriet In & Out (garšīgākie fast food burgeri Kalifornijā). 

LatvianCrossFit: Ko tu, būdams treneris, vari pastāstīt par traumām, kas var rasties nodarbojoties ar CrossFit? 

Aleksandrs: Kā jau ar jebkuru sporta veidu, traumas var rasties jebkur un jebkad. Vienkārši ir ļoti jāuzmanās un kārtīgi jāiesildās pirms dara kaut ko smagu un grūtu. Svarīgi ir arī necilāt lielus svarus pirms cilvēks nav iemācījies pareizu izpildes tehniku. Manuprāt, ļoti svarīgi ir atpazīt un piefiksēt sāpes jau to rašanās brīdī, jāpārtrauc treniņi uz kādu laiku un jāļauj tām pareizi sadzīt. Nav labs variants turpināt treniņus un pēc tam ar pēdējiem spēkiem izlīst no gultas, nemaz nerunājot par kurpju sasiešanu.

LatvianCrossFit: Esmu dzirdējis, ka CrossFit atlētiem ir augsts risks iegūt rhabdomyolysis. Latviešu valodā par šo veselības problēmu informācija ir ļoti grūti atrodama. Vai vari pastāstīt, kas tas tāds ir un kāpēc katram CrossFit atlētam būtu par to jāzina? 

Aleksandrs: Neesmu ārsts, bet cik saprotu, tad Rhabdo ir muskuļu pārtrenēšana, kur rezultātā var rasties bojājumi nierēm. Šī problēma var skart ne tikai CrossFit atlētus, bet jebkura cita sporta veida pārstāvjus. Rhabdo, protams, lielāks risks ir iegūt darot CrossFit, jo cilvēks bez apstājas nodarbina dažādas muskuļu grupas. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, it īpaši iesācējiem, pabeigt nodarbību nevis uz ātrumu, bet pabeigt to pareizi, ar pareizu formu un tehniku.

Neesmu sastapies ar nevienu, kam ir bijis Rhabdo un cerams arī nesanāks. Bet, cik zinu, Rhabdo ir ļoti, ļoti grūti iegūt. Kaut vai cilvēks, kas nekad dzīvē nav nodarbojies ar fiziskām nodarbībām, un pieņemsim sāk uzreiz nodarboties ar CrossFit, kaut vai darot visu nepareizi un trenējas līdz nespējai, ir ļoti grūti iegūt Rhadbo. Galveinais ir sākt lēnām un nekur neskriet, un tad ar laiku sākt izpildīt arvien grūtākus vingrinājumus, protams, arī jāatceras, ka savā ķermenī ir reizēm jāieklausās nedaudz rūpīgāk.

LatvianCrossFit: Manuprāt, no latviešiem tu pirmais sajūti jebkādas pārmaiņas saistībā ar CrossFit. Kāda šim sporta veidam varētu būt nākotne? Sportistu skaits turpinās pieaugt, vai arī CrossFit ir tāds kā burbulis, kas var sprāgt?

Aleksandrs: Varējām redzēt, ka šogad Open cilvēku skaits bija dubultojies, salīdzinot ar pagajušo gadu. Tāpēc ir redzams, ka interese par šo nodarbošanos aug. Nedomāju, ka 2014. gadā atkal skaits dubultosies, bet domāju, ka ar katru gadu interesentu skaits palielināsies, jo šis sporta veids tiešām parāda, vienkāršākiem vārdiem runājot, nevis stiprāko VAI ātrāko, bet stiprāko UN ātrāko. Neesmu vēl sastapis nevienu, kas teiktu, ka viņam nepatīk CrossFit.

LatvianCrossFit: Vai tev ir bijusi izdevība aizvadīt kādu treniņu ar atlētu, kas aizvadīto CrossFit Games ir sasniedzies augstus rezultātus?

Aleksandrs: Vēl man nav bijusi izdevība ar kādu Games atlētu kopā trenēties. (Smejas) Kaut gan, ja labi padomā un ja tas skaitās, tad vienu reizi sanāca kopā jogas nodarbību aizvadīt ar Lauren Fisher (Garret Fisher māsa), kas arī ir talantīga sportiste. Viņa piedalījās Games, Crossfit Invictus komandā.

LatvianCrossFit: Ar kuru savu personisko rekordu visvairāk lepojies?

Aleksandrs: Kāds mans personiskais rekords? Varbūt split jerk - 125kg. Mans labākais sasniegums: pirmo reizi piedalīties šī gada Open, sava reģiona (SoCal) no aptuveni 4000 cilvēkiem ieguvu 284. vietu. Domāju, ka pirmajai reizei tas nav slikti. Redzēsim kā būs nākamgad, kas tūlīt jau klauvēs pie durvīm.