The Baltics Throwdown - spēcīgā pēcgarša

Pieci uzdevumi vīriešiem un četri uzdevumi sievietēm. Uz goda pjedestāla trīs vietas - pirmā, otrā un trešā. No deviņiem rītā līdz sešiem vakarā, atlēti no Igaunijas, Latvijas, Norvēģijas, Itālijas, Vācijas, Polijas, Dānijas un citām valstīm sacentās par titulu "Fittest on the Baltics". Izturējuši kvalifikācijas kārtu "The Battle of Livonia", 30 vīrieši un 15 sievietes sacentās, izpildot uzdevumus, kas pārbaudīja atlētu spēku, izturību un treniņos apgūtās prasmes. 

Esmu sazinājies ar vairākiem pašmāju un ārzemju atlētiem, treneriem, kas atvēlēja savu laiku, lai sniegtu pārdomas par aizvadītajām sacensībām. Uzdevu jautājumus par sacensību tiesāšanu, izveidotajiem uzdevumiem, atmosfēru un iespaidiem kopumā. Izvērtējot saņemtās atbildes, varu secināt, ka domas (kā jau tas bija gaidāms) ir dažādas. Vienam patika viss, cits kritizēja kā tiesnešus tā organizatorus, bet pārējie visu uztvēra pozitīvi un pie neveiksmēm pievēra acis (kā nekā pirmā reize). 

Šajā rakstā galvenokārt ir aplūkots Rx atlētu sniegums. Zemāk atradīsiet gan labus vārdus par sacensībām, gan arī skarbus. Ļoti ceru, ka visa kritika, visas atsauksmes tiks ņemtas vērā, lai uz priekšdienām Latvijā varētu noorganizēt vēl kvalitatīvākas, vēl profesionālākas, vēl interesantākas sacensības. 2014. gads jau latviešiem parādīja, ka uzņēmība mums pietiek, interese ir liela, atsaucība milzīga un motivācija sniedzas pāri malām. Ceru, ka šī apņēmība būs vēl lielāka 2015. gadā, kad savus apgriezienus uzņems CrossFit Factory Riga. Taču, ja vien man pieejamā informācija ir pareiza, jauno gadu būs jāiesāk tieši CrossFit Rīdzene. Ja šī gada sākumā spiediens bija neliels, organizējot pirmās oficiālās CrossFit sacensības Latvijā, tad nākamgad jau spēles noteikumi būs mainījušies. 

Vēlos vēl piebilst, ka šis raksts būs arī angļu valodā, taču tas nebūs tulkojums! Tāpēc iesaku vēlāk izlasīt arī angļu valodā paustās pārdomas. Kā arī intervijas, kuras drīzumā sekos.

Pietiks ar priekšspēli. 

CrossFit Rīdzene

Kā jau rakstīju iepriekš, tad "Battle of Livonia" uzvarēja CrossFit Rīdzene, jo no šīs Latvijas CrossFit zāles lielajās sacensībās piedalījās visvairāk cilvēku. Līdz ar to var uzskatīt, ka treneri savu darbu ir izdarījuši godam, savus atlētus sagatavojuši kārtīgi, viņu metodes un programmas strādā. Abas sievietes, kas cīnījās Rx kategorijā izcīnīja 11. un 13. vietu, attiecīgi Kristīne Odriņa-Urbova un Ieva Klintsone. Savukārt pie vīriem Andro Taimiņš un Edgars Bilinskis 23. un 21. vietu. Vēl var minēt Jāni Todavčiču, kurš sacensības noslēdza 8. vietā. Taču vai viņu var pieskaitīt pie CrossFit Rīdzene atlētiem, ja daļu sacensības veica ar CrossFit Factory Riga krekliņu mugurā? Spriežiet paši. 

Vērts arī pieminēt, ka Beginner kategorijā uz goda pjedestāla kāpa divi CrossFit Rīdzene atlēti. Otro vietu pie vīriem izcīnīja Matīss Šulmanis, bet pie sievietēm Laura Timoško - arī otro vietu.

Pirms sacensības man bija neliela intervija ar Mārtiņu Druvkalnu, CrossFit Rīdzene līdzdibinātāju un treneri, kuram uzdevu jautājumu, ko viņš sagaida no šīm sacensībām. Ja neesat lasījuši visu interviju - iesaku. Taču tagad piedāvāju viņa pārdomas par sacensībām.

Pirmkārt un galvenokārt, lielas uzslavas Manuelam par uzdrīkstēšanos organizēt tik nozīmīgu un organizatoriski sarežģītu pasākumu ar starptautisku nozīmi. Ļoti pozitīvi novērtēju reklāmas kampaņu un darbu ar sociālajiem medijiem, kas noteikti deva lielu ieguldījumu sacensību popularitātes celšanā, kā arī pieaugošajā interesē no dalībniekiem un atbalstītājiem. "Baltics Throwdown" bija pirmās sacensības, kas nopietni atzīmēja Latviju uz Eiropas CrossFit kartes, un to organizatori savu mājas darbu, saistībā ar dalībnieku uzrunāšanu un aktuālās informācijas ievietošanu starptautiskajos CrossFit sacensību plānotājos, izpildīja godam. 

Pirmo reizi Latvijā notiekošajām sacensībām tika rīkota arī nopietna kvalifikācija, kā ietvaros aktivizējās liela daļa Latvijas CrossFit atlētu un daudziem bija iespēja samērot spēkus kā savā starpā, tā arī starptautiskajā konkurencē.

Pats pasākums, manuprāt, noritēja ļoti kontrolēti un iekļāvās laika rāmjos, kas, apkopojot tik lielu cilvēku skaitu, nav nemaz tik viegli paveicams. Domāju, ka organizatori sākotnēji nebija rēķinājušies ar tik lielu apmeklētāju interesi, tādēļ, diemžēl, krietns skaits skatīties gribētāju palika aiz durvīm. Protams, šajā sakarā prasītos šo to pardomāt, skatoties uz nākamo gadu.

Par pašām sacensībām - ir ļoti aizraujoši, ja veicamie WOD tiek noskaidroti tikai pašā pasākuma dienā, taču tam arī ir ļoti daudz ēnas puses. Šajā gadijumā, man no malas vērojot, kā arī apspriežoties ar atlētiem un dažiem no tiesnešiem, palika ne visai labs iespaids par vingrinājumu izpratni dalībnieku un pat soģu vidū. Gluži vienkārši daļa tiesnešu WOD konplektāciju uzzināja kādas 10 minūtes pirms tiesāšanas, kas ir pārāk īss periods, lai iedziļinātos niansēs. Ja tas notiktu CrossFit Games, kur visi tiesneši ir izmalušies cauri nopietna līmeņa sacensībām, nokārtojuši "CrossFit Judge" sertifikātus, tad tā būtu cita lieta, bet šeit tomēr daļai tā bija pirmā prakse. Tieši tādēļ, ja sacensību rīkotājs vēlas būt taisnīgs pret šo augstas klases atlētu, kas speciāli mērojis ceļu, lai piedalītos, ir divi varianti - ļoti pieredzējuši tiesneši vai arī programmas (ne tikai iespējamo elementu) atstrādāšana tiesnešu sapulcēs jau iepriekš. Protams, daudz kas atkarīgs no tiesnešu lojalitātes un saprotams, ka daļa informācijas varētu kaut kur noplūst pirms laika, bet te jāizvērtē vai sacensību kvalitāte arī no dalībnieku puses neceltos, ja daļa uzdevumu jau būtu izziņoti iepriekš. Es atbalstu, ka vienam vai diviem uzdevumiem jāpaliek noslēpumā, lai panervozē arī atlēti, bet vismaz tiesnešiem ir jābūt gataviem un zinošiem par visu sacensību programmu.

Par sacensību programmu - pieci WOD vienai sacensību dienai liekas ļoti skarbi - ja tie tiktu sadalīti uz divām dienām - super! Manuprāt, lai padarītu sacensības emocionālākas, labāk patiktu mazāks WOD skaits, garākas pauzes starp WOD, kuru laikā tiktu aktivizēti skatītāji un mazliet vairāk uzspēlētas, piemērām, atlētu izsaukšanas utt.

Par WOD saturu - pašās sacensībās, lielākoties viss bija dinamisks un skatāms, varbūt vienīgi izņemot "Slutty Diana" paveidu, kad liela daļa atlētu uz 3 līdz 5 minūtēm, pēc 21 deadlift, iestrēga pie HSPU.

Kā jebkurā lielā pasākuma, kas notiek pirmo reizi var atrast daudz plusus un tikpat daudz mīnusu, bet pāri visam šoreiz ir jānovērtē izdarītais darbs un Latvijas izcelšana uz Eiropas CrossFit kartes. Domāju, pirmajā gadā uzstādītā latiņa ir pietiekami augsta, lai nākamajā gadā censtos to pabīdīt vēl mazliet augstāk.

Tiesneši

Mārtiņš ir izcēlis vienu problēmu, kuru novēroja lielākā daļa sacensību atlētu un arī skatītāju - tiesneši. Pietiek atcerēties otro sacensību uzdevumu, lai mati atkal celtos stāvus. Ja sieviete uzrauj 80kg un tiesnese liek viņai stāvēt trīs sekundes, kaut ir acīm redzams, ka kājas ir taisnas, elkoņi taisni, stienis virs galvas, bet notur divas sekundes un piegājienu neieskaita, tad ir skaidrs, ka problēma ir liela. Vai arī, ja stieni uzgrūda, bet kājas vēl ir split jerk pozīcijā un tādu piegājienu ieskaita, tad atkal kaut kas nav kārtībā. 

Mans padoms būtu vienkāršs. Ja CrossFit zāle rīko sacensības, tad, lai tās atlēti, būtu arī tiesneši. Vai tad būtu jādomā par lojalitāti? Šaubos. Vai būtu iespējams labi apmācīt tiesnešus? Noteikti. Vai sacensības no tā iegūtu? Jā. Vai nestartējošie atlēti, kas nu kļuvuši par tiesnešiem, kaut ko zaudētu? Šaubos. 

Šeit lielisks piemērs ir Artura Ņehajenko rīkotās sacensības Ventspilī, kur viņš speciāli apmācīja visus tiesnešus kopējā seminārā un dresēja vēl katru atsevišķi. Uzmanību pievērsa tieši sliktākajiem scenārijiem, kad ģenerālmēģinājumā speciāli pieļāva rupjas kļūdas, lai redzētu savu soģu zināšanas un rīcību. Protams, vairums izkrita mēģinājumā, taču sacensībās viss noritēja gludi. 

Vēl jāpievērš uzmanība "no rep" signālam. Ja pavēro CrossFit Games, Regionals, tad tiesneši skaidri ar roku mājienu parāda, ka piegājienu neieskaita. Baltics Throwdown tiesnesis kaut ko nomurmināja, lai atlēts to saprastu, un viss. Manuprāt, tas ir skaidri jāparāda, lai arī skatītājs to redz. Kāpēc? Jo tas dod intrigu, ja igauņi seko savam atlētam, kurš sīvi cīnās ar citu un tie redz, ka pretiniekam kaut ko neieskaita, tas uzdzen asinsspiedienu. Liek kliegt vēl skaļāk. 

Pieņemu, ka sacensību galvenais tiesnesis bija Manuel Jordan, bet vai to varēja skaidri saprast? Ne reizi neredzēju, ka tika pieiets pie tiesnešiem un aplūkots viņu darbs, vai sniegtas kādas norādes uzdevuma izpildes laikā. Sacensību vietā galvenajam tiesnesim ir jābūt skaidri un nepārprotami redzamam. 

Kas padara sacensības labas? Ne jau uzdevumu grūtības un sarežģītības pakāpe, ne jau sanākušo cilvēku skaits vai individuālo atlētu sasniegumi, bet kopējā kvalitāte, un to nodrošina taisnīgi, zinoši tiesneši. 

Igaunija - CrossFit Tartu

Noteikti vieni no skaļākajiem atbalstītājiem bija igauņi, un viņu balss saites netika noslogotas veltīgi. Abus augstākos pakāpienus "Beginner" kategorijā izcīnīja atlēti no Igaunijas, CrossFit Tartu. Savukārt pie Rx vislabāko rezultātu izcīnīja Kevin Jurs. Viņu apsteidza cilvēks, par kuru man sakāmais būs krietni vairāk, taču par to mazliet vēlāk. Tikmēr piedāvāju izlasīt Baltijas labākā CrossFit atlēta pārdomas.

Rūpīgi apdomājot visu notikušo, sākšu ar lietām, kas man sacensībās nepatika. Nevajag uztraukties, tādu nebija daudz – tikai viena. Lieta tāda, ka, manuprāt, daži sacensību uzdevumi bija pietiekami nepārdomāti un radīja apmulsumu. Otrais uzdevums varēja būt krietni vieglāks, ja nebūtu dažādo celšanas variāciju. Būtu daudz saprotamāk un vieglāk, ja atļautu vienu konkrētu kustību – clean and jerk vai snatch. Kā arī, ņemot vērā, ka tas bija svarcelšanas uzdevums, tad svariem bija jābūt lielākiem, lai labākie varētu izrādīt savu spēku. Es un Rasmus Zarubin jutām vilšanos, jo 130kg likās ļoti viegli, un mēs gribējām celt vairāk.

Vēl man nepatika trešais uzdevums – Slutty Diana. Redzot, ka neviens atlēts netika līdz trešajam piegājienam (21-15-9), tas parāda, ka uzdevums nebija pietiekoši labi izstrādāts. Vajadzēja pieturēties pie formāta 12-9-6, deadlift svaru atstāt pie 130-140kg un HSPU atstāt uz viena, nemainīga paaugstinājuma (deficit). Līdz ar to viss būtu bijis krietni labāk.

Neskaitot abus minētos uzdevumus, man sacensības patika. Pieci uzdevumi vienā dienā ļāva pārbaudīt savas spējas un aptuveni izjust to, kā būtu piedalīties CrossFit Regionals. Un tieši par šo pieredzi, esmu pateicīgs visvairāk. Protams, atmosfēra un sanākušie cilvēki bija fantastiski. Atbalsts bija lielisks.

Par tiesnešiem runājot, jāsaka, ka man paveicās, jo soģis visu paskaidroja, vienīgais “no rep” bija pamatots, taču, vērojot citu sniegumu, redzēju nekonsekvenci. Daži atlēti pareizi izpildīja vingrinājumu, taču piegājienu neieskaitīja, savukārt citiem izpildījums bija nepareizs, bet piegājiens ieskaitīts. Par laimi, daudz šādu atgadījumu nebija – vismaz es neredzēju.

Jāsaka, ka Kevina viedoklim par otro uzdevumu pievienojas arī mūsu Lācis - Jānis Todavčičs. Pēc sancesībām viņš atzina, ka, lai gan tehnika vēl klibo un ir jāiegulda tajā darbs, bet ar vienkāršu spēku lielos stieņus virs galvas nedabūsi, otrais uzdevums ar lielākiem svariem noteikti būtu bijis interesantāks skatītājiem. Līdzīgi kā CrossFit Games, kur tādi atlēti kā Matt Fraser un Rich Froning ceļ lielus ciparus, labo savus PR, lai skatītājiem tiktu labs šovs.

Jāsaka, ka šis uzdevums man atgādināja 2013. gada CrossFit Games, kad otrajā dienā bija uzdevums Clean and Jerk Ladder. Pirms tā uzdevuma Jason Khalipa bija sacensību līderis, taču, tam beidzoties, pirmo vietu ieņēma Rich Froning. Interesantākais, ka tā uzdevuma uzvarētājs nebija šobrīd jau četrkārtējais CrossFit Games čempions. Pirmo vietu ieguva CrossFit pasaules slavenākais bārdainis - Lucas Parker no Kanādas.

Sievietes

Noteikti viens no sacensību interesantākajiem notikumiem bija cīņa par pirmo vietu sieviešu konkurencē. Par augstāko pakāpienu cīnījās Manila Pennacchio no Itālijas un Isa Glauner no Vācijas. No latvietēm augstāko vietu izcīnīja Elza Banga no CrossFit Blackfriars - augsto trešo vietu. Dažas vietas zemāk, bet desmitniekā iekļuva arī Paula Lazdiņa un Marta Kešāne - abas no CrossFit Andrejsala. 

Man acīs visvairāk iekrita viena cita Rx kategorijas atlēte - Katarina Torrissen. Pēc sacensībām lūdzu viņas viedokli par pieredzēto, kā arī uzaicināju uz interviju. Vispirms sniedzu jums pārdomas par "The Baltics Throwdown", taču visa intervija gan angļu, gan latviešu valodā būs nedaudz vēlāk.

Manuprāt, sacensības bija ļoti labi noorganizētas. Uzdevumi ar dažādiem vingrinājumiem pārbaudīja atlētu spēku un izturību. Patika, ka programmā iekļāva relatīvi jaunu vingrinājumu triple unders. Taču nepatika, ka meitenēm nebija finālā iedots muscle-ups.

Novērtēju arī organizatoru vēlmi turēt uzdevumus noslēpumā līdz pat sacensību dienai. Protams, dažus atklāja pāris dienas iepriekš, taču labi, ka bija arī tādi par kuriem uzzinājām tikai uz vietas. Galu galā tā jau ir CrossFit būtība – būt gatavam nezināmajam.

Man personīgi nav pretenzijas par tiesāšanu. Lai gan es redzēju, kā dažiem ieskaitīja piegājienus, kur tie nebija jāieskaita, taču, manuprāt, kas tāds var notikt jebkurās sacensībās, tāpec lielu kņadu neceļu.

Esmu ļoti priecīga, ka varēju apmeklēt šīs sacensības, un ļoti ceru kvalificēties tām arī nākamgad. Bija ļoti iedvesmojoši redzēt sacenšamies atlētus, kuri ir piedalījušies CrossFit Regionals.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par Katarina Torrissen pieredzi Baltics Throwdown sacensībās un citām lietām saistībā ar CrossFit un sievietēm šajā sportā, tad iesaku nedaudz pagaidīt līdz publicēšu interviju. 

Uzvarētāji

Manila Pennacchio ir pirmā The Baltics Throwdown sacensību uzvarētāja. Atlēte no Itālijas, Reebok CrossFit Parma. Lai gan angļu valoda nav viņas stiprā puse un itāļu valoda mana, tomēr kaut kā ar jautājumiem un atbildēm spējām apmainīties.

Mana pieredze Baltics Throwdown sacensībās bija lieliska. Tiešām patika. Noorganizēts bija lieliski. Es sacentos ar augstas klases atlētu Isa Glauner, kas manu pieredzi šajā pasākumā padarīja tiešām neaizmirstamu. Kā arī, protams, esmu apmierināta ar rezultātu. Labāku laikam vēlēties nevar.

Sacensību uzdevumi bija grūti, jo īpaši pirmais un pēdējais. Prieks, ka varēju satikt daudz interesantu un draudzīgu cilvēku. Viņi visi man ļāva justies kā mājās. Tiesnešus uzskatu par ļoti profesionāliem. Tieši tāpēc centos parādīt savu vislabāko sniegumu, lai neradītu nekādas diskusijas vai domstarpības.

Centīšos tikt uz šīm sacensībām arī nākamgad. Tituls jāaizstāv.

Kā jau minēju iepriekš, tad viedokļi par sacensībām ir dažādi. Cits uzskata, ka sacensības bija gluži vai ideālas, bet kāds vērīgāks atlēts vai skatītājs spēja saskatīt vairāk darvas nekā medus.

Vai zinājāt, ka šajās sacensībās piedalījās atlēts, kurš ir sacenties CrossFit Regionals kopā ar Sam Briggs un Annie Thorisdottir? Jā, tas ir Casper Gammelmark, šo sacensību uzvarētājs. Iespējams šis atskats nebūtu pilnīgs, ja netiktu minēts arī viņa viedoklis, taču, manuprāt, jūs piedosiet un sapratīsiet, ja to šeit neievietošu. Labāk mazliet uzgaidiet un varēsiet izlasīt par viņa pieredzi CrossFit Regionals, viedokli par tikko aizvadītajām sacensībām un daudz citām Latvijas CrossFit atlētiem noderīgām lietām.

Vērts pieminēt ir Artura Ņehajenko vārdu. Šajās sacensībās viņš izcīnīja augsto ceturto vietu, kas pamatā viņu padara par šobrīd Latvijā labāko CrossFit atlētu. Visos uzdevumos, izņemot trešajā, iekļuva labāko desmitniekā. Jāizcel, ka Arturs ir piedalījies praktiski visās Latvijas CrossFit sacensībās, taču līdzīgi Daigai Poriņai, kurai šīs nebija veiksmīgas sacensības, vēl nav kāpis uz augstākā pjedestāla pakāpiena.

Lai neizskatītos tā, ka sacensībās nepiedalījās organiztorvietas, CrossFit Teika, atlēti, tad izcelšu Ērika Selicka vārdu, kurš sacensības noslēdza piektajā vietā, visaugstāk no visiem CrossFit Teika atlētiem. Pat ļoti iespējams, ja pirmais uzdevums būtu bijis veiksmīgāks, tad Ēriks finālā cīnītos par vietu uz goda pjedestāla.

Secinājumi

Tiešām visu cieņu Manuel Jordan un komandai, kas izdomāja un noorganizēja šīs vērienīgās CrossFit sacensības. Ja no kļūdām mācīsies, tās izanalizēs, pieņems pareizos lēmumus nākotnē, tad noteikti pavisam drīz varam gaidīt ne tikai vēl skaļākas sacensībās ar lielākiem vārdiem, bet arī starptautiskus CrossFit seminārus. 

Noteikti jāpaspiež roka ir Kristapam Jēkabsonam, kurš parūpējās, lai sacensībās nebūtu klusums (šeit nav runa par mūziku). Prieks par viņa uzdrīkstēšanos runāt, domāt asprātības, padarīt atmosfēru brīvāku un skatītājiem interesantāku. Sāk izskatīties un šiet man piekritīs daudzi, ka sacensības bez viņa jau drīz vairs nebūs iedomājamas. 

Lai arī par tiesāšanu vairākkārt rakstīju, vēlos to vēlreiz pieminēt. Jo tā ir kā sacensību spoguļattēls. Soģim ir jābūt zinošam, viņš atbild par tiesāšanas un skaitīšanas godīgumu, viņam ir jābūt pārliecinātam. Nedrīkst būt gadījums, kur atlēts ar tiesnesi iet pie organizatora un strīdas par pieņemtajiem lēmumiem. Šāds atgadījums bija arī šajās sacensībās, kur grieķu atlēts pat atļāvās meiteni nolamāt. Nolikums ir jāzina kā savi pieci pirksti un nevar būt situācija, kur punktus skaita kā pašam iegribas, lai gan ir speciāli noteikts, ka par Clean and Jerk dod vienu, bet par Snatch citu punktu skaitu. Arī šāds atgadījums bija. Ja par to nerunās, tad kaut kas tāds var atkārtoties, tāpēc ceru, ka kritiku uztvers pozitīvi. 

Sacensību norises vieta bija ļoti labi saplānota. Skatītāji varēja visu lieliski pārredzēt, atlētiem bija sava atpūtas vieta, ārā varēja iegādāties uzkodas un bija arī pieaicināts cilvēks, kas atbild par mūziku. Vienīgi dzirdēju no atlētiem, ka vajadzēja vairāk padomāt par ūdeni. Šādās sacensībās atlētiem tam jābūt bez maksas, nevis speciāli jāiet un mazā pudelīte jāpērk par vienu eiro. Manuprāt, nav jāstāsta ūdens nozīmē, tāpēc nākotnē derētu par šo padomāt.

"The Baltics Throwdown" ir aizvadīts. Pievienojos Mārtiņam sakot, ka Latvija ir atzīmējusies uz Eiropas CrossFit kartes. Ja šeit būtu rakstīti tikai glaimi un viss pozitīvais, tad šaubos vai mani kāds vispār uztvertu nopietni. Šīs bija lielas sacensības, kur ieguldīts laiks, darbs un līdzekļi - ceru, ka organizatori ir izsalkuši un jau domā par nākamajām. 

Zemāk ir pievienoti Rx un Beginner kategorijas uzvarētāji,  un Rx uzdevumi, lai katrs var vēlreiz (vai pirmo reizi) izpildīt sacensību uzdevumus.

The Baltics Throwdown rezultāti

Vīrieši Rx

1. Casper Gammelmark (CrossFit Roskilde)

2. Kevin Jurs (CrossFit Tartu)

3. Damian Truchel (Neatkarīgs)

Sievietes Rx

1. Manila Pennacchio (Reebok CrossFit Parma)

2. Isa Glauner (CrossFit Stuttgart)

3. Elza Banga (CrossFit Blackfriars)

Vīrieši Bn
1. Aleksandr Afanasjev (CrossFit Tartu)
2. Matīss Šulmanis (CrossFit Rīdzene)
3. Piotr Wronski (CrossFit Ad Alta)

Sievietes Bn

1. Hanna Männistö (CrossFit Tartu)
2. Laura Timoško (CrossFit Rīdzene)
3. Rusne Rutkauskaite (Neatkarīgi)

The Baltics Throwdown uzdevumi

1. uzdevums vīrieši un sievietes

AMRAP 20 min – Rowing for Donuts!

4KM Rowing (Each 20mts Counts as 1rep) Max 200reps

180 Double Under

20 Triple Unders

1 round = 400reps

2. uzdevums vīrieši un sievietes

Ground to Overhead – Lifting Candies

70kg-80kg-90kg-100kg-105kg-110kg-115kg-120kg-125kg-130kg - vīriem

Sāk ar : 3 rāpšanās pa virvi (vīriem) un 1 virve sievietēm

10 stacijas

Snatch 20 points

Clean and Jerk 15 points

Deadlift 1 point

Deadlift 5 points (Not attempts on Snatch or CnJ)

3. uzdevums, vīrieši – Slutty Diane

AMRAP 5 min.

21-15-9

Deadlift 100kg

HSPU Deficit w/Plate 20kg+15kg+10kg

3. uzdevums, sievietes – Sweet Pukie dessert

AMRAP 8 min.

50 Box Jumps @60CM

40 STOH @ 20kg

30 Front Squat @30kg

20 Toes to Bar

10 Pullups

4. uzdevums, vīrieši – FURIA

AMRAP 8 min.

50 Box Jumps @70cm

40 Toes to Bar

30 STOH @50KG

20 Front Squat @60kg

10 Chest to Bar

4. uzdevums (fināls), sievietes – Strong is the new Sexy

AMRAP 8 min.

Thruster @40kg 1-3-6-9-12

Pullups 3-6-9-12-15

Pēc katra seta jāuzrāpjas virvē

5. uzdevums (fināls), vīrieši – (Lacpelšas Battle)

AMRAP 7 min.

1-3-6-9-12-15 Thrusters@75kg

3-6-9-12-15 Ring Muscle Ups

Pēc katra seta jāuzrāpjas virvē

Photo courtesy of The Baltics Throwdown